Bipolāri traucējumi vai tikai garastāvokļa svārstības? Kā redzēt atšķirību

Parastas garastāvokļa svārstības ir īsas un seko tam, kas notiek tavā dzīvē. Bipolāri traucējumi darbojas citādi: tie nāk epizodēs, kas ilgst dienas vai nedēļas un kuru laikā enerģija, miegs un uzvedība skaidri mainās. Visrunīgākā pazīme nav skumjas, bet gan neparasti augstas enerģijas periods, kad miegs tev gandrīz nav vajadzīgs.

Gandrīz katrs kādreiz saka "šodien esmu tik bipolārs" pēc enerģijas pilna rīta un vakara uz dīvāna. Traucējumi tā neizskatās. Tālāk izlasīsi, kas īsti ir bipolāri traucējumi, ar ko tie atšķiras no parastiem kāpumiem un kritumiem, trīs situācijas, kuras viegli sajaukt, un ko vari darīt, ja šaubies par sevi.

Kas ir bipolāri traucējumi?

Bipolāri afektīvi traucējumi ir garastāvokļa traucējumi, kuru laikā depresijas periodi mijas ar neparasti pacilāta vai aizkaitināma garastāvokļa periodiem. Agrāk tos sauca par maniakāli depresīvo psihozi. Starp epizodēm daudzi jūtas stabili nedēļām, mēnešiem vai pat gadiem.

Rokasgrāmatas, ar kurām strādā psihiatri, amerikāņu DSM-5 un Pasaules Veselības organizācijas SSK-11, izšķir dažas formas:

• I tipa bipolāri traucējumi. Vismaz viena mānijas epizode. Mānija ilgst vismaz nedēļu, lielāko dienas daļu un gandrīz katru dienu, vai īsāk, ja cilvēks jāievieto slimnīcā. Daudziem ar šo tipu ir arī depresijas epizodes.
• II tipa bipolāri traucējumi. Vismaz viena hipomānijas un vismaz viena depresijas epizode. Hipomānija ir vieglāka mānijas forma, kas ilgst vismaz četras dienas pēc kārtas. Apkārtējie to pamana, taču tā pilnībā neapgriež cilvēka dzīvi kājām gaisā.
• Ciklotīmija. Vismaz divus gadus atkārtojas periodi ar vieglākiem hipomānijas un depresijas simptomiem, kas tomēr nekad nav pietiekami spēcīgi, lai veidotu pilnu epizodi.

Kā izskatās mānija vai hipomānija? Cilvēks jūtas neparasti enerģisks, eiforisks vai aizkaitināms. Viņam vajag daudz mazāk miega, un tomēr viņš ir možs. Domas skrien, viņš runā ātrāk un lēkā no vienas idejas pie nākamās. Viņš sāk desmit lietas vienlaikus, tērē vairāk naudas nekā parasti vai riskē tur, kur citādi būtu piesardzīgs. Pilnā mānijā viņš var pat zaudēt saikni ar realitāti.

Depresijas epizode ilgst vismaz divas nedēļas: nomākts garastāvoklis vai intereses zudums, nogurums, pārāk daudz vai pārāk maz miega, grūtības koncentrēties, vainas vai nevērtības sajūta un dažreiz domas par nāvi.

Bipolāri traucējumi bieži sākas vēlīnā pusaudža vecumā vai agrīnā pieaugušā vecumā. Dažās ģimenēs tie sastopami biežāk, taču reti ir tikai viens iemesls. Ar ārstēšanu, parasti medikamentu, psihoterapijas un pastāvīga dienas ritma kombināciju, daudzi cilvēki dzīvo stabilu dzīvi.

Bipolāri traucējumi vai tikai garastāvokļa svārstības: kāda ir atšķirība?

Šo jautājumu cilvēki visbiežāk ieraksta Google. Atšķirība reti slēpjas tajā, cik slikti jūties konkrētā brīdī. Tā slēpjas modelī. Palīdz piecas lietas.

1. Ilgums. Parastas garastāvokļa svārstības ilgst stundas, dažreiz dienu vai divas. Bipolāra epizode ilgst no dienām līdz nedēļām, un tai ir skaidrs sākums un beigas. Tu nepamosties "citāds" uz vienu rītu, tu esi citāds visu periodu.

2. Iemesls. Parasts garastāvoklis lielākoties seko notikumiem: jaukai nedēļas nogalei, strīdam, termiņam darbā, sliktai ziņai. Bipolāras epizodes var izraisīt stress vai miega trūkums, taču bieži šķiet, ka tās nāk no nekurienes un neatbilst situācijai.

3. Miegs un enerģija. Šis ir svarīgākais mājiens. Hipomānijas vai mānijas periodā cilvēki guļ trīs vai četras stundas un pamostas atpūtušies, nakti pēc nakts. Tas ir kas cits nekā gulēt nomodā, jo domas nedod mieru, un nākamajā dienā būt pilnīgi izsmeltam.

4. Uzvedība. Epizodes laikā cilvēki dara lietas, kas viņiem nav raksturīgas: lieli pirkumi, pēkšņi plāni, daudz vairāk runāšanas, ziņas nakts vidū, konflikti. Cilvēks ar parastām garastāvokļa svārstībām jūtas citādi, taču lielākoties uzvedas kā vienmēr.

5. Citi pamana. No iekšpuses hipomānija bieži šķiet patīkama. Tieši tāpēc to ir grūti pamanīt sevī. Draugi, partneris vai kolēģi bieži pamana pirmie: "tu esi tik ātrs", "tu neesi tu pats", "pēdējā laikā tu daudz tērē".

Viena lieta ir svarīga: neviens no šiem punktiem pats par sevi neko nepierāda. Maz miega pirms svarīga termiņa vai sajūsma par jaunu mīlestību ir pilnīgi normāli. Nozīme tiem rodas tikai kopā, proti, ja runa ir par periodu, kas ilgst dienas, maina miegu un uzvedību un ko pamana arī cilvēki tev apkārt.

Trīs situācijas, kuras viegli sajaukt

Nedēļa pēc eksāmeniem

Lienei ir 21 gads. Pēc nedēļām ilgas mācīšanās viņa nokārto pēdējos eksāmenus. Veselu nedēļu viņa gandrīz katru vakaru iet ārā, guļ piecas stundas, plāno ceļojumu ar draudzenēm un jūtas pasaules virsotnē. Pēc tam divas dienas viņa izguļas, ir mazliet bez noskaņojuma un atgriežas ikdienā.

Tā nav hipomānija. Viņas labajam garastāvoklim ir skaidrs iemesls, īsās naktis viņu nogurdina un viņa izguļas, pēc tam viss atkal ir kā parasti. Intensīvi, bet pilnīgi saprotami.

Vīrietis ar trim jauniem uzņēmumiem

Mārtiņam ir 34 gadi, un parasti viņš ir mierīgs grāmatvedis. Kādā pavasarī bez īpaša iemesla viņš sāk gulēt četras stundas naktī un tomēr jūtas lieliski. Divu nedēļu laikā viņš reģistrē trīs uzņēmumus, pasūta dārgu aprīkojumu un pusnaktī zvana draugiem ar plāniem. Kad partnere mēģina viņu piebremzēt, viņš sadusmojas. Apmēram pēc trim nedēļām enerģija pazūd, un seko ilgs, tumšs periods, kad viņš knapi spēj piecelties no gultas.

Šis modelis, skaidrs periods ar mazāku miega vajadzību, ātriem plāniem, riskantiem tēriņiem un aizkaitināmību, kam seko depresija, ir tieši tas, ko ārsti meklē. Tas ir iemesls doties pie ārsta, nevis gaidīt.

Depresija, kas atgriezās atkal un atkal

Sofijai ir 28 gadi, un viņa divas reizes ārstējusies no depresijas. Antidepresanti un terapija palīdz, taču kritumi atgriežas. Tikai tad, kad psihiatre jautā par citiem periodiem, kaut kas nāk gaismā. Katru pavasari Sofijai ir dažas nedēļas, kad viņa maz guļ, izdara visu uzdevumu sarakstu, pērk jaunas drēbes un jūtas "beidzot es pati". Šīs nedēļas viņa vienmēr uzskatījusi par normālajām.

Šāda situācija ir bieža. II tipa bipolārus traucējumus bieži atpazīst vēlu, jo cilvēki meklē palīdzību depresijas laikā un nepiemin labos periodus. Hipomānija nešķiet problēma. Tāpēc ārsts par to jautā mērķtiecīgi.

Bipolāri vai robežtipa personības traucējumi?

Šī sajaukšana ir bieža, jo abos gadījumos emocijas ir spēcīgas. Atšķirība atkal ir modelī.

Bipolāru traucējumu gadījumā garastāvoklis nāk epizodēs, kas ilgst no dažām dienām līdz dažām nedēļām, ar skaidrām miega un enerģijas izmaiņām, un starp epizodēm cilvēks var būt pilnīgi stabils. Robežtipa personības traucējumu (borderline) gadījumā emocijas bieži mainās dažu stundu laikā, parasti kāda notikuma dēļ attiecībās: ziņa, uz kuru neviens neatbild, sajūta, ka tevi atraida. Klāt nāk ilgstošas grūtības ar priekšstatu par sevi, tukšuma sajūta un bailes tikt pamestam.

Abi var būt arī vienlaikus. Ja vairāk atpazīsti sevi spēcīgās reakcijās uz citiem cilvēkiem, mūsu robežtipa personības traucējumu tests aplūko tieši šo modeli. Bet ja no līdzsvara tevi visvairāk izsit kritika vai atraidījums, varbūt vairāk palīdzēs raksts par jutīgumu pret atraidījumu.

Kā to pamanīt sevī?

Tā kā hipomānija bieži šķiet patīkama, to reti atpazīstam pašā brīdī. Labāk darbojas skatiens atpakaļ. Palīdzēt var šie jautājumi:

• Vai tev kādreiz ir bijušas vairākas dienas, kad tev vajadzēja daudz mazāk miega un tomēr tu biji enerģijas pilns? Ne viena nakts, bet vairākas pēc kārtas.
• Vai cilvēki tev apkārt teica, ka esi citāds? Ātrāks, skaļāks, aizkaitināmāks, nemierīgāks.
• Vai darīji lietas, ko vēlāk nožēloji vai kurās sevi neatpazini? Lieli pirkumi, pēkšņi lēmumi, riskanta uzvedība, ziņas, ko citādi nekad nesūtītu.
• Vai šis periods beidzās ar kritumu? Kritiens pēc virsotnes ir bieži sastopams modelis.
• Vai tavā ģimenē ir bijuši bipolāri traucējumi vai citi garastāvokļa traucējumi? Tas nenozīmē, ka tie ir tev, bet ārstam tā ir noderīga informācija.

Pievērs uzmanību atšķirībai no domām, kas gultā griežas pa apli. Gulēt nomodā, jo galva neapstājas, un nākamajā dienā būt pilnīgi salauztam daudz vairāk atbilst pārdomāšanai nekā hipomānijai. Ja tajā atpazīsti sevi, labāks sākumpunkts ir raksts par pazīmēm, ka tu pārdomā.

Ārsti dažreiz izmanto anketu Mood Disorder Questionnaire (MDQ), īsu skrīninga sarakstu, ko 2000. gadā izstrādāja Hiršfelds un kolēģi, lai saprastu, vai tālāka izvērtēšana ir jēgpilna. Skrīnings, tāpat kā mūsu tests, ir pirmais solis, nevis galīgais spriedums.

Ko vari darīt, ja šaubies?

Dažas nedēļas raksti garastāvokļa dienasgrāmatu. Katru vakaru pieraksti garastāvokļa vērtējumu no 1 līdz 10, cik stundas gulēji, cik daudz enerģijas tev bija un vai notika kas īpašs. Modeļi, ko no dienas uz dienu neredzi, kļūst redzami nedēļu laikā. Ārsts ar to var izdarīt daudz vairāk nekā ar teikumu "dažreiz man ir slikts garastāvoklis".

Pajautā kādam tuvam cilvēkam. Pajautā partnerim, draugam vai vecākam, vai viņi kādreiz ir pamanījuši periodus, kad biji skaidri citāds. Viņu skatiens papildina to, ko tu pats palaid garām.

Sargā savu miegu. Regulārs gulētiešanas laiks un pietiekams miegs palīdz gandrīz ikvienam uzturēt stabilāku garastāvokli. Miega trūkums cilvēkiem, kuri tam ir pakļauti, var arī izraisīt epizodi. Esi uzmanīgs ar alkoholu un narkotikām, tās pastiprina garastāvokļa svārstības.

Runā ar savu ģimenes ārstu. Paņem līdzi dienasgrāmatu un dažus konkrētus piemērus. Piemini ne tikai smagos periodus, bet arī brīžus, kad juties neparasti labi vai enerģisks. Tieši šī informācija bieži noved pie pareizās diagnozes.

Meklē palīdzību nekavējoties, ja tas ir steidzami. Ja tev ir domas atņemt sev dzīvību vai ja kāds tev tuvumā šķietami zaudē saikni ar realitāti, nekavējoties vērsies pie ārsta, zvani 112 vai uz emocionālā atbalsta tālruni. Tā nav pārspīlēta reakcija.

Ko mūsu tests pasaka un ko nepasaka

Mūsu bipolāru traucējumu tests jautā par četrām jomām: pacilāta garastāvokļa periodiem, enerģiju un aktivitāti, depresijas periodiem un to, kā tavs garastāvoklis mainās laika gaitā. Tu domā par savu dzīvi kopumā, nevis tikai par pēdējām nedēļām. Tas aizņem apmēram piecas minūtes.

Ko tas spēj: skaidrā valodā parāda, kurās jomās tavas atbildes izceļas. Tas palīdz labāk saprast savu modeli un izlemt, vai ir vērts par to runāt ar speciālistu. Daudziem arī ir vieglāk runāt ar ārstu, kad viņi savu pieredzi reiz jau ir ietērpuši vārdos.

Ko tas nespēj: tas nenosaka diagnozi. Zems rezultāts negarantē, ka nekas nenotiek, un augsts rezultāts nenozīmē, ka tev ir bipolāri traucējumi. Izsīkums, stress, vairogdziedzera darbības traucējumi, medikamenti, narkotikas, ADHD un citi stāvokļi var radīt līdzīgu pieredzi. Tos atšķirt var tikai ārsts vai psihiatrs pēc rūpīgas sarunas par tavu vēsturi.

Tāpēc uztver rezultātu kā sarunas sākumu. Ja tas raisa jautājumus, uztver tos nopietni un pārrunā ar kādu, kurš var redzēt visu ainu.

Kad garastāvokļa svārstības ir vienkārši dzīves daļa?

Ne katram amerikāņu kalniņu braucienam vajag etiķeti. Hormoni, saspringts periods, pārāk maz miega, sēras vai liela pārmaiņa var uz laiku padarīt garastāvokli nestabilāku. Tas ir cilvēcīgi. Kamēr tavs garastāvoklis seko notikumiem, mierīgos periodos tu guli normāli un tiec galā ar ikdienu, tas, visticamāk, ir daļa no tā, kas tu esi un ko tu pašlaik pārdzīvo.

Cits stāsts ir tad, kad svārstības nāk skaidros periodos, maina miegu un uzvedību un traucē tev funkcionēt. Tad ir vērts paskatīties dziļāk. Ne tāpēc, lai uzlīmētu sev etiķeti, bet tāpēc, ka laba palīdzība tiešām kaut ko maina.

Vēlies gūt pirmo priekšstatu par savu modeli? Izpildi bezmaksas bipolāru traucējumu testu un mierīgi izlasi rezultātu. Pēc tam izlem, vislabāk kopā ar kādu, kam uzticies, ko ar to darīt.